Osvalds Akmentiņš “Amerikas latvieši, 1888 – 1948, Fakti un apceres" (Vaidava, 1958) lpp. 61-64
Ņujorkas latviešu ev. luterāņu draudzei ir samērā gara priekšvēsture .. Pēc J. Sieberga datiem ieceļotājus uz dievkalpojumiem aicināja ap 1894. gadu, bet draudze vēl nenodibinājās. Dievkalpojumus vācu valodā teica vācu mācītāji, ko kāds pārtulkoja latviski. Šāda kārtība viņiem apnika.
1896.g., kad Ņujorkā ieceļoja māc. H. Rebane, viņš 5. janvārī Pilgeru namā noturējis pirmo dievkalpojumu latviski. Tas bijis pirmais latviskais dievkalpojums Amerikā. Tā paša gada 22. martā nodibināta Ņujorkas latviešu ev. lut. Sv. Mateusa draudze, bet dievkalpojumi noturēti vācu Sv. Mateusa baznīcā. Draudzi nodibinājuši 37 vīrieši un 10 sievietes .. Šo draudzi apkalpojuši Bostonā dzīvojošie mācītāji .. tā izzūd ap 1917. g. kad no mācītāja amata Bostonā atteicās māc. Jurevics, kam draudze bija arī Ņujorkā.
.. Blakus Sv. Mateusa draudzei Ņujorkā kopš 1895. gada sāka darboties māc. K. Podiņš. Viņš jūrniekiem un ieceļotājiem dievvārdus sludināja Jūrnieku institūtā .. Ap 1916. g. Bronksā, Ņujorkas pilsētas daļā, maza draudzīte bija ari māc. J. Steikam, kas, ar viņa aizceļošanu uz Latviju pievienojās māc. K. Podiņa saimei. Ņujorkas draudze gūst lielākas pārmaiņas, kad mācītājs Dr. K. Podiņš 1933. g. atgriežas no Latvijas apciemojuma. Ar daudziem jauniem dzimtenes iespaidiem apgarots mācītājs vispirms reorganizē draudzi un lielisku kori. Šis koris dibināts kā Latvijas vispārējo dziesmu svētku 1933. g. atskaņas .. Māc. Podiņš draudzē kalpoja līdz 1946. g. kad to aizstāja no Zviedrijas ieceļojušais māc. Richards Zariņš, kas draudzē apvienojis vecos un jaunos latviešus kā reti kādā citā pilsētā.